Steidzama pievilcība: sociālajai infrastruktūrai ir vajadzīgas vairāk ieguldījumu

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

"BAGFW prasa vairāk investīciju sociālajā infrastruktūrā un brīdina par krasiem samazinājumiem federālajā budžetā 2025. gadā. Eksperti uzsver, ka sociālajam darbam ir izšķiroša nozīme sociālajai saliedētībai un ka digitālie jauninājumi un integrācijas pasākumi steidzami ir nepieciešami finansiālam atbalstam. Uzziniet vairāk par izaicinājumiem un pašreizējām sociālo institūciju prasībām Vācijā."

"Die BAGFW fordert mehr Investitionen in die soziale Infrastruktur und warnt vor drastischen Kürzungen im Bundeshaushalt 2025. Experten betonen, dass soziale Arbeit entscheidend für den gesellschaftlichen Zusammenhalt ist und digitale Innovationen sowie Integrationsmaßnahmen dringend finanzielle Unterstützung benötigen. Erfahren Sie mehr über die Herausforderungen und aktuellen Forderungen der sozialen Einrichtungen in Deutschland."
"BAGFW prasa vairāk investīciju sociālajā infrastruktūrā un brīdina par krasiem samazinājumiem federālajā budžetā 2025. gadā. Eksperti uzsver, ka sociālajam darbam ir izšķiroša nozīme sociālajai saliedētībai un ka digitālie jauninājumi un integrācijas pasākumi steidzami ir nepieciešami finansiālam atbalstam. Uzziniet vairāk par izaicinājumiem un pašreizējām sociālo institūciju prasībām Vācijā."

Steidzama pievilcība: sociālajai infrastruktūrai ir vajadzīgas vairāk ieguldījumu

Sociālo ieguldījumu nozīme federālajā budžetā 2025

Vācijā sociālā infrastruktūra saskaras ar izšķirošu kursu. Par godu konsultācijām par federālo budžetu 2025. gadā kļūst skaidrs, cik svarīgi ir ieguldīt sociālajos jautājumos pat ierobežotajos veselības apdrošinātājos. Bezmaksas labklājības aprūpes federālā darba grupa (BAGFW) ir stingri norādījusi, ka pašreizējais federālās valdības budžeta projekts nodrošina samazinājumus būtiskajās jomās, kurām varētu būt ne tikai pašas sociālās institūcijas, bet arī sabiedrībai kā veselām nopietnām sekām.

Bēgļu psihosociālās aprūpes federālās finansēšanas programmas finanšu resursi jāsamazina par gandrīz 50 %. No 13 miljoniem eiro finansējums jāsamazina līdz tikai 7 miljoniem eiro. Šis krasais samazinājums atbilst jau sasists sociālajām institūcijām, kas atrodas satraucošā finansiālā stāvoklī. Pašreizējā aptauja parādīja, ka vairāk nekā 63 % respondentu pēdējos gados ir bijuši 8000 organizāciju un 14,7 % pat tika pilnībā apturēti. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas aptaujāto organizāciju paredz, ka nākamajos gados būs jāturpina piedāvājumi.

Vācijas Caritas asociācijas prezidents Eva WelSskop-Deffaa uzsver nepieciešamību veicināt digitālos jauninājumus sociālajā sektorā, lai nodrošinātu sociālo līdzdalību. Ņemot vērā galvenos izaicinājumus, piemēram, digitalizāciju, klimata izmaiņas un demogrāfiskās izmaiņas, arī šīs tēmas ir jāpadara redzamas federālajā budžetā. Nolaidot šo jomu, varētu apdraudēt daudzu cilvēku sociālo līdzdalību.

Maikls Groß, Bagfw prezidents, uzsver sociālo kohēziju kā galveno sociālā darba uzdevumu un uzstāj, ka federālā valdība nedrīkst ietaupīt uz sociālajiem sasniegumiem. "Sociālais darbs rada sociālo kohēziju," saka Groß, kurš ieskicē iepriekšējās budžeta politikas dramatisko ietekmi uz cilvēkiem sociālajās profesijās un klientos. Pieprasījums pēc vairāk finanšu līdzekļiem ir pievilcība, kuru dala daudzi sociālās ekonomikas eksperti.

Cilvēku, kuri ir ieradušies Vācijā, integrācija ir vēl viena galvenā tēma. Diakonie Vācijas prezidents Rüdiger Schuch norāda, ka federālās valdības finansētie migrācijas dienesti ir nepieciešami integrācijai sabiedrībā. Šie pakalpojumi palīdz migrantiem apmesties savā jaunajā vidē un veidot sociālos tīklus, kas ilgtermiņā var veicināt sociālo stabilitāti.

Vācijas Sarkanā Krusta prezidenta Gerda Haselfelda viedoklis uzsver, ka sociālie piedāvājumi piedāvā ne tikai atbalstu, bet arī darbojas kā brīvprātīgā darba platformas. Līdzekļu samazināšana varētu ne tikai nelabvēlīgi izturēties pret skartajām grupām, bet arī apdraudēt sociālo solidaritāti.

Rezumējot, jāuzsver, ka ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā ir ne tikai morāla atbildība, bet arī ekonomiska nepieciešamība. Padomu, atbalsta un atbalsta trūkums neaizsargātām grupām ilgtermiņā var izraisīt augstākas sekošanas izmaksas un nostiprināt sociālo dalījumu. Šādam spiedienam rīkoties vajadzētu motivēt Bundestāgu prioritizēt ieguldījumus sociālajos pakalpojumos un programmās federālajā Baldings 2025. gadā.