Ilgtspējas sertifikātu nozīme bankām un to loma CO2 samazināšanā

Ilgtspējas sertifikātu nozīme bankām un to loma CO2 samazināšanā

< /head>

Ilgtspējība banku sektorā ir svarīgāka

Ilgtspējas nozīme bankās un finanšu pakalpojumu sniedzējiem turpina pieaugt. Saskaņā ar pašreizējo mārketinga un starptautiskās vadības profesora pētījumu prof. Dr. Nicole Fabisch, ilgtspējība ir ne tikai politikā un sabiedrībā, bet arī tēma, kas bankām ir jāņem vērā vairāk. Lai arī daudzas bankas ir apņēmušās ievērot ilgtspējību, joprojām trūkst pārbaudāmības, pārredzamības un datu. Kā šos vājos punktus var novērst?

Finanšu pakalpojumu nozarei ir izšķiroša loma, veicinot zemu CO2, izturīgu un resursu efektīvu ekonomiku, kā to prasa federālā finanšu uzraudzības iestāde (Bafin). Īpaši Vācijā, kur vairāk nekā 90 procenti uzņēmumu ir mazi un vidēji uzņēmumi un bieži ir saistīti ar mājām bankām, bankām ir būtiska ietekme uz ekonomiku, izmantojot kreditēšanu un citus finanšu produktus. Saskaņā ar Bundesbank teikto, vācu banku kopējie aktīvi pēdējos gados ir nepārtraukti palielinājušies un 2022. gadā sasniedza rekordu 10,583 triljoni eiro. Ja šajā kontekstā tiktu izmantoti Öko-sociāli apbalvošanas kritēriji, tas varētu radīt skaidru impulsu.

ES jau ir izdevusi ilgtspējības vadlīnijas, ieskaitot atbildīgās banku principus, kurus parakstīja 300 bankas. Tomēr kritiķi kritizē, ka tā ir tikai saistība. Trūkst testamības un sankciju trūkuma gadījumā, ja notiek neatbilstība, kas ļauj apsūdzēt tik saukto zaļo ūdeni.

Lai neitralizētu šīs problēmas, ir nepieciešami noteikumi un ziņošana. ES faksonomikas rīkojums, kas stājās spēkā 2020. gadā, ir paredzēts, lai izveidotu skaidrākas vadlīnijas investoriem un saturētu zaļumu. Kopš 2022. gada uzņēmumiem, kuriem ir pienākums ziņot par nefinanšu pārskatiem, jāsniedz informācija par viņu centieniem klimata aizsardzības jomā un pielāgošanās klimata izmaiņām. Kopš 2023. gada ir jāintegrē turpmāki vides aizsardzības mērķi, piemēram, apļveida ekonomika, ūdens un jūras resursu aizsardzība un pasākumi, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību. ES regulu papildina arī sociālā kategorija, kuras mērķis ir virzīt kapitāla plūsmas uzņēmumos un uzņēmējdarbībā, kas ievēro cilvēktiesības. Turklāt Zaļo prasību direktīva tika pieņemta 2024. gada martā, kas nosaka stingrākas un pārbaudāmas prasības produktu vai uzņēmumu vides īpašību komunikācijai.

Lai ilgtspējības pārskati būtu pārredzamāki un salīdzināmāki, ES stājās spēkā 2022. gadā. Vidējā termiņā uzņēmumus vairs neietekmē tikai ievērojama sabiedriskā nozīme, bet arī vidēja lieluma uzņēmumi. "Divkāršās esības" ir būtiskas inovācijas, kurās ir jāziņo gan uzņēmuma ietekme uz vidi, gan sabiedrību, kā arī finansiālā ietekme.

Kopumā banku sektorā joprojām ir daudz attīstības potenciāla ilgtspējības ziņā. Līdz šim šajā jomā proaktīvi rīkojas tikai dažas universālas bankas. Ieteicams ES ieviest turpmākas normatīvās prasības, lai uzlabotu ilgtspējības centienus. Turklāt holistiskās ilgtspējības blīvējumi un klasifikācija var nodrošināt lielāku salīdzināmību un caurspīdīgumu.