Noziedznieku pieaugums no klaniem: vairāk vācu pilsoņu ietekmē

Berliner Lagebild – Mehr Deutsche unter mehr Clankriminellen Die Zahl der Kriminellen aus arabisch-türkischen Clans steigt – ebenso der Anteil deutscher Staatsangehöriger unter ihnen. Abschiebungen werden seltener möglich, ein Aussteigerprogramm ist nicht in Sicht, und Vermögensabschöpfung gelingt kaum. Clankriminelle aus Deutschland abzuschieben – das sei keine umfassende Lösung mehr für dieses über Jahrzehnte gewachsene Phänomen der Organisierten Kriminalität. Darüber herrscht unter den Fachleuten in Landeskriminalämtern und Staatsanwaltschaften der durch die Clankriminalität besonders betroffenen Bundesländer seit Jahren Einigkeit. Dafür sei es längst zu spät – einige hätten sich entsprechende politische Initiativen vor zwei bis drei Jahrzehnten gewünscht, als das Thema noch …
Berlīnes pozīcijas vācieši starp vairākiem klankrimināliem-noziedznieku skaits no arābu turku klaniem, kā arī Vācijas pilsoņu īpatsvars. Izsūtīšana ir mazāk iespējama, pametot programmu nav redzama, un bagātības prasmes diez vai gūst panākumus. Klankriminālu izjaukšana no Vācijas - tas vairs nav visaptverošs risinājums šai organizētās noziedzības parādībai, kas ir izaugusi gadu desmitiem. Par to ir panākta vienošanās starp valsts krimināllietu un federālo valstu prokuroru ekspertiem, kurus īpaši ietekmē klankrimalitāte. Tam bija par vēlu - daži būtu gribējuši atbilstošās politiskās iniciatīvas pirms divām līdz trim desmitgadēm, kad šī tēma joprojām bija ... (Symbolbild/MB)

Noziedznieku pieaugums no klaniem: vairāk vācu pilsoņu ietekmē

Berlīnes pozīcijas attēls - vairāk vāciešu zem vairāk Clankriminals

Noziedznieku skaits no arābu turku klaniem palielinās, kā arī vācu pilsoņu īpatsvars viņu vidū. Izsūtīšana ir mazāk iespējama, pametot programmu nav redzama, un bagātības prasmes diez vai gūst panākumus.

Izjaukšana

Clankriminals no Vācijas - tas vairs nav visaptverošs risinājums šai organizētās noziedzības fenomenam gadu desmitiem ilgi. Par to ir panākta vienošanās starp valsts krimināllietu un federālo valstu prokuroru ekspertiem, kurus īpaši ietekmē klankrimalitāte. Tam bija par vēlu - daži no viņiem būtu gribējuši atbilstošās politiskās iniciatīvas pirms divām līdz trim desmitgadēm, kad šī tēma joprojām bija politiski tabu.

Tā kā līdz šim Vācijā esošie klano rimināli tagad ir Vācijas pilsoņi - arī Berlīnē (2022: 44,7 procenti), kur iepriekšējā gadā proporcija ir palielinājusies vēl vairāk (2021: 42,5). Tas rodas no pašreizējā valsts krimināllietas policijas biroja (LKA) galvaspilsētā "LAG Image Clan Rimity 2022". Kopumā pozīcijas pozīcija parāda 582 cilvēkus kā klankriminālus (2021: 519) un tādējādi par 12 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tika saskaitīti 872 noziegumi (2021: 849).

Protams, tas arī kļūst par to, ka politiskās prasības pēc Klankriminālu aiziešanas un pēc tam, kad klani diez vai var zaudēt kriminālo naudu, diez vai var satikt Berlīnē.

Carsten Szymanski, būdams LKA departamenta vadītājs, pieņem novērtējumu un analīzi, pieņem, ka vācu pilsoņu īpatsvars turpinās pieaugt klankriminālu vidū. "Iepriekšējās paaudzes ir imigrējušas - bieži kā bezvalstniece. Bērni ir dzimuši. Un šie bērni bija Vācijas pilsoņi, kas dzimuši Berlīnē, uzauguši Berlīnē un tā arī Berliner," viņš teica intervijā RBB.

Plakanais pieprasījums izraisīt publiski zināmus klankriminālus ir "muļķīgs šajā brīdī". Turpretī dažas veiksmīgās Berlīnes klankas riminālu deportācijas, piemēram, parādīja, piemēram, Libānā (2022: 14,95 procenti no klankrimināliem, Libānas pilsoņi), "diezgan efekts". Valsts īpašā veidā sadarbojas ar Berlīnes drošības iestādēm, vairākus gadus nodarbojoties ar Clankriminals, atšķirībā no Turcijas, piemēram, (2022: 4,81 procents no klano rimināliem).

Berlīnes “Lagild Clankriminalality” attiecas tikai uz cilvēkiem no lielām turku-arābu ģimenēm, atšķirībā no, piemēram, zemākajā saksonā, kur tiek analizēta arī citu slēgtu etnisko grupu nozieguma slogs un tiek piešķirta klanas josla (par 2022. gadu, izmantojot īpaši uz noziegumu balstītas romiešu ģimenes piemēru). Saskaņā ar RBB informāciju, Ziemeļreinas-Vestfālijā ir pašreizējais ministru dekrēts, tāpēc arī turpmākajās oriģinālajās lielajās ģimenēs no Sīrijas tiek analizētas arī CLANK Rimity ikgadējā stāvoklī. Berlīne sagaida, ka Clankriminals 2022. gadā būs 2,06 procenti cilvēku, kuri sevi identificē kā Sīrijas pilsoņus. Tas ir 12 cilvēki (2021: 2,50 procenti). Saskaņā ar RBB informāciju drošības aprindās ir pierādījumi, ka daži no ilgtermiņa policijas zināmo Turcijas un Arābijas klanu locekļiem jau sen ir pieņēmuši Sīrijas pilsonību bēgļu krīzes laikā.

Pašreizējais federālā iekšlietu ministra priekšlikums Nensija Faesere (SPD) deportēt Clankriminalus, kuri tiek uzskatīti par noziedzīgiem, jo ​​noziedzīgas asociācijas locekļi var attiekties tikai uz arvien mazāku klankriminālu grupu. Priekšlikums tiek uzskatīts par politiski pretrunīgu, arī likumīgi grūti īstenot.

Vācijas pilsoņu starpā ir daudz policistu zāļu klanu noziedznieku, kuri pēdējos gados ir radikāli izmantojuši galvaspilsētas sabiedrības acīs, līdz un līdz zelta monētas zādzībai no Berlīnes Bode muzeja vai ielaušanās zaļajās velvēs un rotaslietas Drēzdedenā. LKA arī vaino vismaz trīs klana locekļus ar Vācijas pilsonību par ielaušanos velvē Charlottenburg Charlottenburg 2022. gada novembrī. Apvērsumā vainīgie padarīja laupījumu gandrīz 50 miljonu eiro vērtībā. Tomēr individuālās darbības paliek statistiski. Krāpšanas bāzes (125) visbiežāk tika ieskaitītas, satiksmes noziegumi (122) un neapstrādāts noziegums (120). Kopumā deviņas organizētās noziedzības (OK) procedūras ar klana atvieglojumu, LKA parāda 2022. gadu, kad to jautāja RBB (201: 15 OK procedūras): tās vēl nav oficiāli reģistrētas šajā amatā.

Clank Rimity joprojām ir Berlīnes problēma, kurai toreizējais senators Andreass Geisels (SPD) 2018. gadā bija izstrādājis 5 punktu plānu. Pašreizējā LKA pozīcija ir balstīta arī uz šo koncepciju: cita starpā ir jāatrod pārtraukšanas programma, kas joprojām pastāv šodien. Uz Berlīnes lka sašutumu, kas norāda uz nepieciešamību pēc pamešanas projekta viņa amatā. Pēc pieprasījuma Carsten Szymanski paskaidroja: "Mums jau bija gadījums, par kuru mēs parūpējāmies. Un, piemēram, bija grūtības pielāgot vīrieša jaunekli. Tam nav izmitināšanas."

Kā otrais būtiskais punkts un politiskais pieprasījums, vienmēr klaniem bija jāņem krimināllietas. Tas ir arī iespējams tikai ļoti pārvaldāmā mērā. LKA departamenta vadītājs Szymanski ziņo par "bagātību augšējā piecciparu diapazonā", kas 2022. gadā tika veiksmīgi savākta klankas riminālos. Tāpēc LKA pieprasa pieprasījumu pēc likumā noteiktā pierādīšanas sloga maiņa savā pozīcijā. Pierādīšanas sloga maiņas laikā aizdomās turamajiem - nevis tiesībaizsardzības iestādēm - būtu jāsniedz pierādījumi, ka viņu aktīvi ir likumīgi iegūti.

Berlīnes interjera senators Irisa Sprangere (SPD) padarīja to par konkrētu politisku priekšlikumu, novērtējot pozicionēšanas attēlu: kā Federālo valstu Iekšlietu ministru konferences priekšsēdētāja viņa aicina uz likumā noteikto pierādījumu maiņu cīņā pret organizēto noziegumu, pamatojoties uz Itālijas modeli cīņā pret Mafiju. Viņa gribēja virzīt šo "svarīgo celtniecības bloku, lai apkarotu organizēto noziedzību" ar saviem kolēģiem. Ar iepriekšējo juridisko instrumentu aktīvu piesaistīšanai tas ir - pēc Spranger domām -, kad nelikumīgi iegūto aktīvu pastiprināšana no nekustamā īpašuma