AFD Brandenburga: Federālais konstitūcijas aizsardzības birojs klasificē partiju kā labējā ekstrēmistu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 14. augustā Brandenburgas iekšlietu ministrs Vilke iepazīstināja ar ziņojumu, kas klasificē AFD kā labējā ekstrēmistu.

Brandenburgs Innenminister Wilke stellt am 14.08.2025 das Gutachten zur Einstufung der AfD als gesichert rechtsextrem vor.
2025. gada 14. augustā Brandenburgas iekšlietu ministrs Vilke iepazīstināja ar ziņojumu, kas klasificē AFD kā labējā ekstrēmistu.

AFD Brandenburga: Federālais konstitūcijas aizsardzības birojs klasificē partiju kā labējā ekstrēmistu!

Brandenburgā Federālais konstitūcijas aizsardzības birojs AFD ir klasificējis kā “noteikti labējo ekstrēmistu”. Par to 2025. gada 14. augustā paziņoja iekšlietu ministrs René Wilke un Federālais konstitūcijas aizsardzības birojs Vilfrīda Petersa aizsardzībai. Atbilstošais ziņojums satur 142 lappuses un dokumentus, ka AfD štata partija ir ļoti ksenofobiska un dažreiz rasistiska, īpaši vērsta pret musulmaņiem. Piezīme ir pamats AFD Brandenburgas jaunināšanai no aizdomās turamā labējā ekstrēmistu gadījuma līdz apstiprinātiem labējā ekstrēmistu centieniem. Šī informācija iepriekš tika publicēta caur noplūdi, un tā jau ir izraisījusi strīdus starp Iekšlietu ministriju un AfD Brandenburgu par piezīmes publicēšanu.

Ziņojums tika prezentēts preses konferencē plkst. 11:30 Potsdamā un tiešraidē RBB | 24. Diskusijas uzmanības centrā bija ne tikai gaidāmie pasākumi, bet arī šīs klasifikācijas sociālā ietekme. AFD Brandenburga komentēs šo klasifikāciju Valsts parlamentā Potsdamā tās pašas dienas pēcpusdienā. Pati ziņojumā ir dokumentēti pierādījumi par AFD pretkonstitucionālu uzvedību no 2023. gada beigām un 2024. gadā un attiecas uz daudzām kritiskām attīstībām.

Klasifikācijas ietekme

Jaunajos ziņojumos par labējā spārna ekstrēmistu centieniem Vācijā tika veiktas līdzīgas klasifikācijas AFD Saksijā, Saksonijā-Anhaltā un Thuringia. Labējā spārna ekstrēmistu potenciāla palielināšanās Vācijā ir satraucoša: 2024. gada beigās šis potenciāls tika lēsts 50 250 cilvēku, kas nozīmē pieaugumu salīdzinājumā ar 2023. gadu, kad tas bija 40 600 cilvēku. Ir palielinājušies arī uz vardarbību orientētas grupas starp šīm labējā spārna ekstrēmistu grupām-no 14 500 2023. gadā līdz 15 300 2024. gadā.

Noziedzības statistika arī parāda ievērojamu labējā ekstrēmistu noziedznieku un vardarbīgu noziegumu pieaugumu. 2024. gadā šādu aktu skaits pieauga līdz 37 835, salīdzinot ar 25 660 iepriekšējā gadā, kas ir par 47,4%vairāk. Tas ietver arī daudzus uzbrukumus patvēruma izmitināšanai un antisemītisko un anti-migrantu pozīciju palielināšanos labējā spārna ekstrēmistu vidū, kuri izmanto tādus sociālos jautājumus kā Tuvo Austrumu konflikts.

Labējā spārna ekstrēmistu aktivitāšu palielināšanās

Šķiet, ka labējā ekstrēmistu aina arvien agresīvāk reaģē uz sociālo sadrumstalotību un migrāciju. 2024. gadā bija liels skaits labējo ekstrēmistu mītiņu, kuru centrālās tēmas ietvēra patvērumu, migrāciju un pretkvīda noskaņojumu. Īpaši pārsteidzoši ir uzbrukumu pieaugums LGBTIQ kopienai, it īpaši Kristofera ielas dienas notikumu kontekstā.

Vēl viena satraucoša tendence ir notiekošā mobilizācija starp dažādām labējā ekstrēmistu grupām, no kurām dažas darbojas pilnīgi neatkarīgi no tradicionālajām partijām. Kamēr AFD ir vairāk nekā 50 000 dalībnieku, arī citas grupas, piemēram, “Die Heimat” un “Freie Sachsen”, arī turpina būt aktīvas. Šīs norises ne tikai satrauc drošības ekspertus, bet arī prasa izšķirošu politisko institūciju rīcību.

Visā valstī var redzēt, ka labējo ekstrēmistu centieni gūst nozīmi, jo īpaši jaunākās paaudzes vidū, piemēram, “jaunas alternatīvas Vācijai”. Šī kopiena tagad tiek klasificēta kā apstiprināts ekstrēmistu centieni, norādot, ka arī ekstrēmistu uzskati ir arvien plašāki jauniešu vidū.

Konstitūcijas aizsardzības birojam joprojām būs pienākums cieši uzraudzīt šo attīstību un veikt atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu sabiedrību no ekstrēmistu ietekmēm. Pašreizējā labējā spārna ekstrēmistu ideoloģiju tendence prasa izšķirošu rīcību, lai saglabātu demokrātiskās pamata kārtību Vācijā.