Berlīne cīnās pret izsmēķiem: draud sods līdz 250 eiro!

Berlīne cīnās pret izsmēķiem: draud sods līdz 250 eiro!

Berlīnes pilsēta atkritumu izvešanas problēmu uztver nopietni. Mites rajonā no 2025. gada 22. līdz 28. septembrim notika īpaša sabiedriskās kārtības biroju akcija, lai cīnītos pret nelikumīgu izsmēķu nomešanu publiskās vietās. Šī iniciatīva ir daļa no Berlīnes mēroga projekta, kas tiek īstenots Pasaules sakopšanas dienas ietvaros 2025. gada 20. septembrī. Rajona padomes loceklis Kristofers Šrīners uzsver šo pasākumu nozīmi tīrības un kārtības nodrošināšanai publiskajās telpās, un paziņojumā presei pievēršas cigarešu izsmēķu radītajām briesmām, piemēram, gruntsūdeņu un dzeramā ūdens piesārņojumam, kā arī risku bērniem un dzīvniekiem.

Berlīnes pilsētas uzkopšanas dienests (BSR) saskaras ar milzīgām problēmām, lai cīnītos pret atkritumu plūdiem: katru gadu no publiskām ielām tiek izņemti aptuveni 2,9 miljardi cigarešu izsmēķu. Kopējās izmaksas par nelegālo atkritumu izvešanu Berlīnē 2022. gadā būs 1,67 miljoni eiro. Lai novērstu šo problēmu, ir ne tikai veikti atbilstoši pasākumi, bet arī jāpalielina naudas sodi par nelegālu atkritumu izgāšanu, lai panāktu iedzīvotāju uzvedības izmaiņas.

Palielināti sodi piegružotājiem

Berlīne plāno ievērojami palielināt sodus par nelegālu atkritumu izvešanu. Sods par izsmēķu nomešanu palielināsies no 55 līdz 250 eiro. Drastisks pieaugums gaidāms arī par citu nelikumīgu izmešanu, piemēram, atkritumu maisu izvietošanu. Piemēram, par atkritumu nelikumīgu atstāšanu noteikts sods 500 eiro par maisu, savukārt par lielgabarīta atkritumu atstāšanu ceļa malā var sodīt līdz pat 8000 eiro. Šo pasākumu mērķis ir efektīvi apkarot piegružošanu galvaspilsētā un radīt tīrāku vidi cilvēkiem.

Atkritumu apglabāšanas izmaksas pilsētu teritorijās sasniedz desmitiem miljonu eiro gadā. Saskaņā ar Federālās vides aģentūras pētījumu pēdējos gados ir palielinājusies piegružošana, īpaši siltajos mēnešos. Tas uzsver nepieciešamību pēc izglītības un efektīvu pasākumu īstenošanas. Atkritumu izmeklētāji un vietējās depozīta sistēmas varētu palīdzēt palielināt atbildību un veicināt atkritumu rašanās novēršanu. Tomass Fišers no Vācijas vides palīdzības brīdina ne tikai par briesmām, ko rada savvaļas atkritumu izgāšana, bet arī par ar to saistīto negatīvo ietekmi uz pilsētas ainavu un drošības sajūtu pilsētās.

Radoši risinājumi atkritumu problēmai

Lai risinātu atkritumu problēmu, daudzas pilsētas paļaujas uz informācijas kampaņām un padomiem atkritumu jomā. Berlīnes varas iestādes aicina iedzīvotājus ziņot par nelegālu atkritumu apglabāšanu, izmantojot tādas platformas kā Berlīnes pakalpojumu portāls vai Muell-weg.de. Ir iespējami arī anonimizēti ziņojumi, kas atvieglo atbildīgo saukt pie atbildības. Pilsētas mērķis ir būtiski samazināt nelegālo izgāztuvju skaitu. Arī vienreizlietojamo preču ražotājiem ir jāpiedalās tīrīšanas izmaksās, kas varētu izraisīt plašāku diskusiju par to, kā rīkoties ar iepakojuma atkritumiem.

Daudzās pasaules pilsētās tiek mēģināts sasniegt tā sauktās “nulles atkritumu pilsētas” mērķi, kas Berlīnē joprojām rada milzīgu izaicinājumu. Šajā kontekstā varētu būt nepieciešams veicināt ilgmūžīgus produktus un radīt nodokļu atvieglojumus, lai izvairītos no atkritumiem.

Šīs kampaņas pasākumi un plāni palielināt sodu ir soļi pareizajā virzienā, lai padarītu Berlīni par tīrāku un videi draudzīgāku pilsētu. Iedzīvotāji tiek aicināti aktīvi piedalīties šajās pārmaiņās un darīt visu, lai izvairītos no izšķērdēšanas.